“Ķiparu nama” psiholoģe Kristīne Salmiņa
Jau deviņus gadus Ikšķiles privātā pirmsskolas izglītības iestāde ’’Ķiparu nams’’ īsteno programmu “STOP 4-7”. Gadu gaitā ir veidojusies skaidra atbilde un redzami ieguvumi tam, kāpēc tas tā ir. Programmas izmantošanas pieredzē dalās “Ķiparu nama” psiholoģe Kristīne Salmiņa.
Programma “STOP 4-7” ir multimodāla (vienlaikus atsevišķās grupās strādā gan ar bērnu, gan vecākiem, gan skolotājiem) agrīnās intervences programma 4 līdz 7 gadus veciem bērniem ar uzvedības grūtībām – bērns ir dusmīgs/viegli aizkaitināms, zaudē savaldīšanos, ātri apvainojas, uzvedas izaicinoši (strīdas, ignorē noteikumus, kaitina un vaino citus utt., ir agresīvs (sit, sper, kaujas, met/plēš mantas utt.). Programmas mērķis ir mazināt bērnu problemātisko uzvedību, mācot vecākus un pedagogus pielietot pozitīvās audzināšanas principus. Programma ir zinātnē un pētījumos balstīta, tās saturs veidots uz pētījumu par bērnu uzvedības problēmu attīstību atklājumiem un Oregonas Sociālās mācīšanās centra klīniskās darba pieredzes pamatiem. STOP 4-7 paredz 10 nodarbības bērniem, kur grupas ietvaros tiek mācītas dažādas prasmes – sociālās, emocionālās, relaksācijas, problēmrisināšanas u.c. Paralēli tam vecāki 10 nedēļu garumā apgūst dažādas pozitīvas audzināšanas metodes, savukārt skolotāji apgūst uzvedības analizēšanas prasmes un metodes, kuras pielietot, saskaroties ar bērna uzvedības un emocionālajām grūtībām ikdienā, – pirmsskolas vidē.
Pirmsskolas kopienā “Ķiparu namā” saskaramies ar daudziem izaicinājumiem – ne tikai tādiem, kas saistās ar bērnu emocionālo attīstību, bet arī dažādām uzvedības grūtībām tajā skaitā. Noteikti jāpiemin, ka vide nemitīgi ir mainīga: gan jauni bērni un vecāki, kas veido pirmsskolas kopienu, gan darbinieki – audzinātājas un palīgi – ir tie pārstāvji, kas nepārpotami ietekmē daudzos un dažādos mehānismus, cik labi vai ne tik labi mēs varam būt viens otram līdzās, tajā paša laikā augt un attīstīties – gan bērni, gan pieaugušie.
Skatoties uz šo nemitīgi mainīgo vidi, esam sapratuši, ka komandas stiprināšana ir viens no faktoriem, ko varam ietekmēt. Ja palūkojamies uz cilvēkiem, kuri strādā ar bērniem ikdienā, tad redzam, ka prasmes, metodes un pieredze aptver plašu kopu – no personāla ar pieredzi vairāku desmitu gadu garumā, līdz audzinātājām, kuras augstskolā ir iestājušās pavisam nesen. Ir skaidrs, ka atšķirība starp šīm dažādajām pieredzēm ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmēs to, kā tiek risinātas dažādas problēmsituācijas, veidotas attiecības ar bērniem, vecākiem, kā arī saviem tiešajiem kolēģiem.
Realitāte liecina, ka pieredze nav rādītājs tam, vai spēja tikt galā ar dažādajām situācijām prognozēs to, ka šīs situācijas tiek risinātas labāk vai sliktāk. Protams, jāņem vērā arī citas nozīmīgas nianses – skolotāja (vai palīga) stresa noturība, empātija, spēja klausīties un runāt par problēmām un daudz kas cits.
STOP programma balstās uz pozitīvās audzināšanas principiem. Tie caurstrāvo pārliecību, ka ar sirsnīgām un empātiskām attiecībām, sniedzot bērnam skaidras robežas, noteikumus un konsekvenci, mēs – pieaugušie – varam būt kopā ar bērnu, stiprināt viņu dažādās prasmju attīstības jomās, tajā pašā laikā, saskaroties ar bērna emocionālām vai uzvedības grūtībām, vadīt tās skaidri, pietiekami prasīgi un atbilstoši situācijai.
Izpratne par skaidrām robežām, noteikumu nepieciešamību, vienošanās prasmēm, kā arī uzslavu, apbalvojumu sniegšanu bērnam ir tās jomas, kur savas zināšanas var attīstīt ikviens izglītības vidē strādājošais. “Ķiparu nama” pieredze rāda, ka bieži audzinātājas vai palīgi, kuru pieredze izglītības vidē ir salīdzinoši maza, saskaras ar grūtībām ikdienā. Tās var būt spriedzi raisošas un izaicinošas situācijas, kurās personālam trūkst zināšanu par to, kā tās vadīt. Tieši tāpēc STOP programmas pedagogu mācību daļa ir ļoti vērtīga īpaši jaunajiem kolēģiem. Tā sniedz konkrētas zināšanas un praktiskus rīkus, kas izmantojami saskarsmē ar bērniem ikdienā. Tajā pašā laikā arī pieredzējušam personālam ir vērtīgi atsvaidzināt zināšanas vai arī apgūt tās. Programmas metodes palīdz paskatīties uz ikdienas grūtībām ne tikai sasaistē ar bērnu, kurš piedalās programmā, bet tās var lieliski pārnest arī visas grupas ietvaros.
Pamatota uzslavu izteikšana un pozitīvas bērna rīcības stiprināšana ir viens no rīkiem, kas palīdz veidot attiecības ar bērnu, kā arī stiprināt bērna pašvērtējumu. Pedagogu ikdiena mēdz būt ļoti strauja un mainīga, un, saskaroties ar dažādiem pienākumiem un izaicinājumiem, arī fokuss no “pamanīt labo”, mūsu pašu emocionālo svārstību ietekmēts, var krasi mainīties.
Šī ir viena no prasmēm, ko ir svarīgi trenēt pieaugušajiem, jo tas, ko mēs reflektējam par bērnu (uzvedību, rīcībām, darbībām), ir cieši saistīts ar to, kā bērns pats sevi uztver. STOP programma ir lieliska platforma, kas veicina savas uzmanības pievēršanu pozitīvajām bērna rīcībām un konsekventi rīkoties brīžos, kad situācija to paredz.
Vēlos vērst uzmanību arī uz to, ka programmā esošās metodes ir integrējamas visā iestādes ikdienā kopumā – tie ir pamata noteikumi, kurus zina bērni un pieaugušie, un tās ir pamata rīcības, ko audzinātājas ir apguvušas un pielieto ikdienas saskarsmē visas iestādes ietvaros. Piemēram, “krīzes” situācijā, kad audzinātājai ir jāaizvieto cits kolēģis citā grupiņā, šie pamata principi strādā kā balsts un pamats zem kājām. Aizvietošana vienmēr var būt izaicinoša, jo pieaugušajam nav nodibinātas piesaistes attiecības ar bērniem (kas bieži vien ir svarīgākais iemesls tam, kāpēc bērnu uzvedība var būt būt izaicinoša).
Tomēr STOP programmā esošās metodes, kas ir zināmas visiem mūsu iestādes kolēģiem, sniedz tādu kā pirmās nepieciešamības mugursomu ar svarīgākajām metodēm, kuras var pielietot ikdienās darbā.
“Ķiparu nama” pieredzes stāsta nobeigumā vēlos iedvesmot STOP kopienas pulkam pievienoties ne tikai audzinātājas un palīgus, bet arī iestāžu vadītājus. Tieši jūsu atbalsts ir tas, kas var palīdzēt stiprināt personāla kompetenci bērnu audzināšanas jautājumos. Pastiprināti vēlos uzsvērt, ka katras grupas komandas sadarbības prasmes būs tas rādītājs, cik veiksmīgi metodes tiks pielietotas ikdienā, tāpēc aicinu pievērst uzmanību arī īpaši jutīgajam pedagoga palīga aspektam. Pedagoga palīgi ir tie, kuri ikdienā strādā ar bērniem, palīdz pārvarēt emocionālās un uzvedības grūtības, veido saskarsmi ar bērnu un bērna vecākiem. Jo ciešāka sadarbība būs izveidojusies starp pedagogu un palīgu un izmantotās metodes abpusēji tiks lietotas konsekventi, jo ikdienā būs vieglāk tikt galā ar dažādām grūtajām situācijām.
Programma tiek īstenota no 2019. gada septembra, kad Ministru kabinets atbalstīja “Multimodālo agrīno intervenču programmu STOP 4-7” ieviešanu. Pasākumu no 2020. gada īsteno Valsts kanceleja sadarbībā ar Latvijas kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācijas biedrību un ieviešot programmu “STOP 4-7”visā Latvijas teritorijā.
Lai izdodas!
STOP – uz ceļa kopā esam stiprāki!
Kristīne Salmiņa, PII ‘’Ķiparu nams’’ psihologs